Pirmdienās-piecdienās 7:00-15:00
Piena dadzis ir svarīgs ārstniecības augs, kas pazīstams arī ar nosaukumiem piena dadzis, parastais dadzis, piena dadzis u. c. Tie ir vēsturiski nosaukumi. Pašreizējais nosaukums augam tika dots 1989. gadā. Piena dadzis pieder pie zvaigžņveidīgo (Asteraceae) dzimtas. Tas ir viengadīgs vai divgadīgs augs, kas var izaugt līdz 250 cm garš, bet visbiežāk sasniedz 150 cm augstumu. Stublājs un lapas ir apmatotas, un stublāja augšējā daļa ir sazarota. Samērā lielajām lapām ir zobainas malas. Lapas ir stingras un gaišas. Piezemes lapas veido rozetes. Ērkšķi zied violetiem ziediem, un pēc ziedēšanas tie veido augļus, t. i., apmatotas dīgļlapiņas. Piena dadzis sastopams daudzviet. Tā sākotnējā teritorija bija Kanāriju salas, Vidusjūra, Vidusjūra, Antarktika un Mazā Āzija. No turienes tas izplatījās pa visu pasauli. Tā ir sastopama līdz pat 700 m virs jūras līmeņa. Visbiežāk sastopams mālainās un smilšmāla augsnēs. Piena dadzim nepieciešama pietiekami bagāta augsne ar barības vielām. Savvaļā tas sastopams virsājiņos, kompostos utt. Piena dadzis ir pazīstams jau daudzus gadsimtus. Par to ir saglabājušies dokumenti no Senās Grieķijas un Romas. Plašāk to sāka lietot 16. gadsimtā. To lietoja tā laika dziednieki un ārsti. Tika gatavoti dažāda veida novārījumi, ekstrakti un tinktūras, ko galvenokārt lietoja vēdera dobuma, t. i., kuņģa, zarnu un aknu, problēmu gadījumos. Galvenokārt lieto piena dadžu augļus un sēklas, mazāk lapas vai saknes.
Visbiežāk izmantoto augļu un sēklu sastāvs norāda arī uz to iedarbību. Svarīgākās neapšaubāmi ir silimarīnu kompleksam piederošās vielas, flavonoīdi: silibīns A, silibīns B, izosilibīns A, sosilibīns B, silikristīns, dehidrosilibīns, apigenīns un silīdianīns. Atsevišķi ir tādi flavonoīdi kā silandrīns, silibinoms, siliherīns utt. Sēklās ir arī daudz lipīdu, taukskābju, no kurām dominē mums piemērotākās, t. i., nepiesātinātās. Tās ir linolskābe, oleīnskābe, palmitolskābe u. c. Vēl viena svarīga sastāvdaļa ir ēteriskās eļļas, piemēram, sēklās ir gamma kadinēns un alfa pinēns. Sastāv arī tādi terpēnu savienojumi kā limonēns, terpīn-4-ols, beta kariofilēns un alfa humulēns. Polisaharīdi, aminoskābes (piemēram, lizīns, treonīns, glicīns, leicīns...), vitamīni un minerālvielas arī ir neatņemama piena dadžu sastāvdaļa.
Sēklās un augļos slēpjas daudzas vielas ar labvēlīgu iedarbību. Ar piena dadzeni ir veikti daudzi pētījumi gan laboratorijā, gan klīniski ar brīvprātīgajiem.
Viena no patiesi labi zināmajām un atzītajām piena dadzīšu iedarbībām ir to ietekme uz noteiktu orgānu un organisma procesu darbību:
Lūdzu, ņemiet vērā, ka mūsu tīmekļa vietnē vairs nevar sniegt apgalvojumus, kas nav ES apstiprinātas veselīguma norādes un varētu radīt iespaidu par zāļu vai sēņu ārstniecisko iedarbību. Pašreizējie ES tiesību akti to aizliedz. Tas ir neskatoties uz to, ka tradicionālā ķīniešu medicīna ir darbojusies tūkstošiem gadu un ir pārbaudīta neskaitāmiem pacientiem. Tajā pašā laikā mēs nedrīkstam pieminēt mūsdienu zinātniskajos pētījumos pierādīto iedarbību. Taču mēs ticam mūsu klientu veselajam saprātam. Sīkāku informāciju par zālēm un sēnēm meklējiet publiski pieejamos avotos internetā. Piemēram, vērtīgu informāciju var atrast vietnē www.tcmencyklopedie.cz.