Enoki

Enoki(Flammulina velutipes, zeltaino adatu sēne) ir populāra ēdamā sēne. Tā aug visā ziemeļu puslodē, t. i., ir sastopama Ziemeļamerikā, Āzijā un Eiropā. Turklāt to audzē arī komerciālos nolūkos. Tāpēc tā ir pieejama visā pasaulē. Tā ir saprofītiska sēne, kas aug kopās pie koku saknēm un celmu pamatnēm. Tā ļoti labi panes zemas temperatūras, pat zem nulles. Tāpēc to var vākt pat ziemā. Tā ir pieejama arī svaiga visu gadu. Savvaļā un mākslīgi izaudzētie enoki atšķiras pēc formas, bet ne pēc iedarbības. Savvaļā augošajam "Enoki" ir neliela, apaļa, nedaudz izliekta, medus zeltaina cepurīte, kas ir nedaudz lipīga, uz plānas, samtainas, apmēram 10 cm augstas kājiņas. Enoki, kas audzēti bez apgaismojuma, ir balti ar smailām "neizveidotām" cepurītēm.

Rakstiskas liecības par to datējamas ar Han dinastijas laikiem. Ap 900. gadu pēc mūsu ēras (si shi zuan yao) ir saglabājušies teksti, kuros sīki aprakstīts, kā audzēt un izaudzēt Enoki, t. i., kā sagatavot piemērotu augsni, kā sēnes laistīt utt.

Zinātniskiem mērķiem Enoki 1782. gadā aprakstīja M. A. Curtis, kurš to iekļāva Agaricae ģintī un nosauca par Agaricus velutipes. Pārdēvēšana notika tikai 1951. gadā, kad R. Singers to pārklasificēja uz pašreizējo grupu un deva tai jaunu nosaukumu, t. i., Flammulina velutipes.

Enoki ir ļoti garšīga sēne, ko var dažādi izmantot virtuvē.

Vēlamies jūs informēt, ka savā tīmekļa vietnē vairs nevaram sniegt apgalvojumus, kas varētu radīt iespaidu par zāļu vai sēņu ārstniecisko iedarbību. Pašreizējie ES tiesību akti to aizliedz. Lai gan tradicionālā ķīniešu medicīna ir pazīstama jau tūkstošiem gadu un ir pārbaudīta uz neskaitāmiem pacientiem. Tajā pašā laikā mēs nedrīkstam pieminēt mūsdienu zinātniskajos pētījumos pierādīto iedarbību. Taču mēs ticam mūsu klientu veselajam saprātam. Sīkāku informāciju par zālēm un sēnēm meklējiet publiski pieejamos avotos internetā. Piemēram, vērtīgu informāciju var atrast vietnē www.tcmencyklopedie.cz.